Starptautiskās organizācijas
Apvienoto Nāciju Organizācija
angļu: United Nations Organization
arābu: الأمم المتحدة
ķīniešu: 联合国 / 聯合國
franču: Organisation des Nations unies
krievu: Организация Объединённых Наций
spāņu: Organización de las Naciones Unidas
ANO KAROGS
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir starptautiska organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir veicināt un sekmēt sadarbību starp valstīmstarptautiskajās tiesībās, drošības jautājumos, ekonomiskajā attīstībā, cilvēktiesību, demokrātijas un miera jautājumos. Organizācija ir dibināta 1945. gadā, uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Par ANO priekšteci var uzskatīt Tautu Savienību.
Dibināšanas brīdī Apvienoto Nāciju Organizācijā bija 51 dalībvalsts, bet mūsdienās tā apvieno 193 valstis, kā arī divas novērotājvalstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. Dalība ANO ir atvērta visām "mieru mīlošām valstīm", kas piekrīt ANO Statūtunosacījumiem. ANO Ģenerālā Asambleja apstiprina valsts uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pēc Drošības Padomes ieteikuma.
2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās toreizējaisģenerālsekretārs Kofi Annans saņēma Nobela Miera prēmiju.
OFICIALAS VALODAS
-
Angļu valoda
-
Arābu valoda
-
Franču valoda
-
Krievu valoda
-
Ķīniešu valoda
-
Spaņu valoda
GALVENA MĪTNE
Ņujorka, ASV
ANO ĢENERĀLSEKRETĀRS
Kopš 2007. gada ANO ģenerālsekretārs ir Pans Kimuns.
Kopš 2007. gada ANO ģenerālsekretārs ir Pans Kimuns.
Pans Kimuns
ANO statūti
ANO darbības principi ir noteikti ANO Statūtos (jeb Hartā), kurus 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko konferencē parakstīja 50 valstis. Polija,kas pēckara situācijas dēļ nebija atsūtījusi savu pārstāvi, tos parakstīja vēlāk, kļūstot par 51. ANO locekli. ANO Statūtu oriģināls tiek glabāts ASV – valstī, kurā notika vēsturiskā konference, Nacionālajā arhīvā Vašingtonā. ANO Statūti ir gan organizācijas konstitūcija, gan valstu daudzpusējs līgums un kalpo kā starptautiskās likumdošanas avots.
Statūtos defi nēti četri galvenie ANO mērķi:
1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību, veicot efektīvus kolektīvus pasākumus, lai nepieļautu un novērstu miera apdraudējumu, apspiestu agresijas aktus vai citus miera pārkāpumus un, saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem, mierīgiem līdzekļiem noregulētu un atrisinātu starptautiskus strīdus un situācijas, kas var kļūt bīstamas, izjaucot mieru.
2. Attīstīt draudzīgas nāciju savstarpējās attiecības, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus vispārējā miera nostiprināšanas pasākumus.
3. Īstenot starptautisko sadarbību, lai risinātu ekonomiskās, sociālās, kultūras un humanitārās problēmas, kā arī veicinātu cilvēktiesību un pamatbrīvību cieņas ievērošanu un attīstību neatkarīgi no cilvēka rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirības.
4. Šo kopējo mērķu sasniegšanas gaitā būt nāciju rīcības saskaņošanas centram.
ANO struktūra
Apvienoto Nāciju Organizāciju veido sešas galvenās institūcijas:
-
ANO Ģenerālā asambleja;
-
Apvienoto Nāciju Drošības padome;
-
ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome;
-
ANO sekretariāts;
-
Starptautiskā tiesa;
-
ANO Aizbildnības padome (pašlaik neaktīva).
Piecas institūcijas atrodas ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, bet Starptautiskās tiesas mājvieta ir Hāgā (Nīderlande). ANO biroji izvietoti Ženēvā (Šveice), Vīnē (Austrija) un Nairobi (Kenija). Ar ANO ir saistītas arī 15 citas organizācijas – specializētās aģentūras, kas aptver ļoti plašas un atšķirīgas jomas – veselību, vidi, telekomunikācijas, lauksaimniecību u. c.